Likteņdārzs

Sākums » Apmeklēt » Likteņdārzs

Salas vēsture

Pirmie latvieši (latgaļi) Koknesē apmetās mūsu ēras 7. gadu simtenī un divu gadsimtu laikā tur izveidoja pazīstamu saimniecisko centru, kas 13. gadsimtā ieguva
pilsētas tiesības.

Tagadējā Kokneses sala, kur top Likteņdārzs, agrāk nemaz nav bijusi sala, bet gan sauszeme, ko izsenis dēvēja par Krievkalnu, arī Krīvkalnu. Daugava, kas plūst gar Kokneses novadu, ir bijis tirdzniecības ceļš, pa kuru Krievkalna drosmīgie plostnieki pludinājuši uz Rīgu pārdošanai baļķus. 1914. gadā Daugavas krastos norisinājās Pirmā pasaules kara cīņas, par ko liecina Likteņdārzā saglabājušies ierakumi. 1935. gadā pirmo reizi Latvijā notika Pļaujas svētki, par kuru norises vietu izraudzījās Krievkalnu. Svētku goda viesis bija Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, un iznāk, ka viņš netieši ir bijis Likteņdārzā. 1966. gadā pēc Pļaviņu HES būvniecības pabeigšanas daļa Krievkalna teritorijas tika applūdināta un izveidojās Krievkalna sala. Padomju okupācijas gados to galvenokārt izmantoja lauksaimniecības vajadzībām.

2005. gadā Kokneses pašvaldībai piederošā Krievkalna sala pārdēvēta par Kokneses salu. Kopš 2008. gada uz tās tiek veidots Likteņdārzs.

Ideja un vīzija

Likteņdārzs ir nacionāla piemiņas vieta, kas veltīta mūsu tautas 20. gadsimta
totalitāro režīmu un karu upuriem.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitārajos režīmos un karos cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Domubiedru nodibinātais Kokneses fonds piemiņas vietai izraudzījās salu Daugavā pie Kokneses. Tur krustojas daudzi Latvijas dramatiskās vēstures pavedieni. Salu šķērso senā Rīgas–Maskavas lielceļa gabals un izrobo Pirmā pasaules kara ierakumi. Pāri upei redzamas vācu bruņinieku celtās Kokneses pils drupas. Gar salu gājis ūdensceļš „no varjagiem uz grieķiem”. Netālu ir mūsu tautas svētvieta Staburags, ko applūdināja 1966. gadā.

Likteņdārzā ikvienu upuri paturam nebeidzamā piemiņā un svinam viņa dzīvi ar katru iestādītu koku, atnestu akmeni, izveidotu taku vai uzceltu tiltiņu. Kā pagājušā gadsimta paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamībai dāvājam gaišas atceres vietu – Likteņdārzu. Kopš dārza veidošanas sākuma ar savu darbu vai ziedojumu to atbalstījuši vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Ikviens var dot savu artavu šī tautas atceres dārza tapšanā.

Likteņdārza attīstība

Kā iepriekšējās paaudzes Latvijai izveidoja Brīvības pieminekli, tā mēs nākamībai atstāsim Likteņdārzu.

2005. gads

Nodibina Kokneses fondu

2006. gads

Likteņdārza ideju konkursā uzvar Šunmjo Masuno projekts

2008. gads

Iestāda pirmās ābeles gar Draugu aleju

2009. gads

Top ceļš apkārt salai

2010. gads

Sāk amfiteātra būvniecību, ko turpina 2011. un 2013. gadā

2012. gads

Top skatu terase, sāk bruģēt Draugu aleju

2014. gads

Nostiprina Daugavas krastu

2015. gads

Labiekārto apmeklētāju autostāvvietu

2016. gads

Ieliek Saieta nama pamatus

2017. gads

Izveido Liktens gāti. Sāk būvēt Saieta nama ēku

2018. gads

Uzstāda karogmastu ansambli

2019. gads

Atklāj piemiņas vietu Sibīrijas mātēm.

2020. gads

Atklāj piemiņas vietu Latvijas valsts dibinātājiem un atjaunotājiem

2022. gads

Pabeigta Saieta nama būvniecība, tas tiek atklāts 2022.gada 18. augustā.

2023. gads

Likteņdārza ziedu pļavas augstākajā pacēlumā novietots 37 tonnas smags dižakmens – Dziesmu svētku cildinājuma akmens.

2024. gads

Likteņdārzā tiek atklāta un iesvētīta ekumeniska brīvdabas kapela.

Atbalsti Likteņdārzu tā tapšanā

Kļūsti par Likteņdārza draugu!
Tas ir viegli un ērti - pievienojies dārza atbalstītāju saimei ar
ziedojumu, savām darba rokām, ieraksti savu vārdu Likteņdārzā!"