Salas vēsture

Pirmie latvieši Koknesē apmetās mūsu ēras 7. gadu simtenī un divu gadsimtu laikā izveidoja savu sabiedrisko iekārtu. ​

Teritorija ap tagadējo Likteņdārzu tika dēvēta par Krievkalnu, arī Krīvkalnu. Daugava, tai skaitā arī teritorija ap Krievkalnu, bija slavena ar savu plostniecību. 1847. gadā Krievkalna teritorijā tika uzcelta pareizticīgo baznīca. 1914. gadā te norisinājās Pirmā pasaules kara notikumi, par ko liecina Likteņdārza teritorijā esošie ierakumi. 1935. gadā vienīgo reizi Latvijā notika Pļaujas svētki, kuros piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Par svētku svinēšanas vietu tika izraudzīta tagadējā Likteņdārza teritorija. 1965. gadā notika Pļaviņu HES būvniecība, kuras laikā teritorija tika appludināta. 

Padomju varas gados Krievkalna teritorija tika izmantota kā lauksaimniecības teritorija, īsu brīdi – arī kā lauksaimniecības lidlauks. 2005. gadā Kokneses pašvaldībai piederošā sala tika pārdēvēta par Kokneses salu. Kopš 2008. gada te tiek īstenots Likteņdārzs.