Gājēju taka

Ja esat aktīvās atpūtas piekritēji, jums ir iespēja sasniegt Likteņdārzu no Kokneses pa gājēju taku.  

Koknese iedvesmo un pārsteidz visos gadalaikos! Par to pārliecināsieties dodoties pastaigā pa Kokneses dabas taku (kopējais garums 5,65 km) gar Pērses un Daugavas krastiem. No 2013. gada jaunizveidotā atpūtas vieta ar romantiskiem tiltiņiem un glītiem soliņiem iegūst arvien jaunus vaibstus. Tā vedina mirkli apstāties un baudīt visskaistākās dabas gleznas, ūdens tuvumu un senatnes mantojumu. Dabas taku iemīļojuši gan nesteidzīgas atpūtas baudītāji – ģimenes ar bērniem, gan aktīva dzīvesveida piekritēji un velotūristi.

Pastaigā pa dabas taku var doties no jebkuras sevis izvēlētas vietas, kas vijas cauri gleznainajam Kokneses parkam. Mūsu ieteikums pastaigu sākt no muižas laikos akmens kaltiem vārtiem. Takas ceļš vīsies garām Baltijā augstākajai tēlnieka Ģirta Burvja koka skulptūrai „Mūžībai”, vēsturiskām leģendām apvītajam tējas namiņam-lapenei Pērses krastā un Kokneses viduslaiku pilsdrupām – mūsu tautas varoņgaitu apliecinājumam.

Ejot cieši blakus Daugavas tecējumam, ieklausoties dabas un ūdens melodijās, nonāksiet Likteņdārzā – vietā, kur rokās sadodas pagātne un šodiena.

Mainoties gadalaikiem, dabas taka atklāj mums savu vienreizējo krāšņumu un aicina doties ceļā! 
Novēlam jums jauku atpūtu Koknesē!
Interesēties pa tālruni 2549 5544 vai rakstot uz e pastu - info@koknesesfonds.lv.
1. Kokneses muižas ansamblis. (pašlaik Vidusdaugavas mežsaimniecība) Šeit no 1885. līdz 1887. gadam dzīvoja Rūdolfs Blaumanis. Par viņa neilgo uzturēšanos Kokneses muižā liecina piemiņas plāksne pie bijušās pārvaldnieka ēkas.

2. Koka skulptūra “Pils tornis”. Koktēlnieki Rūrāni.

3. Skulptūra “Pūce”. Koktēlnieki Rūrāni.

4. Strūklaka “Fauna galva”, tēlnieks V. Jākobsons.

5. Koka skulptūra «Mūžībai». No Kokneses parka četriem novecojušiem ozolu stumbriem, tēlnieks Ģirts Burvis izveidojis Baltijā augstāko koka skulptūru.

6. Auguma mērītājs. Kokneses parkā uzstādīts dekoratīvs koka lineāls. Sava auguma centimetrus var noskaidrot arī lielie Kokneši un pat 220cm gari Lāčplēši.

7. Kokneses muižas jaunās pils drupas. Pils būvēta 1894. gadā muižas īpašniekam baronam O. fon Lēvenšternam. Pirmā Pasaules kara laikā pils daļēji sagrauta un vairs nav atjaunota. No greznās Jaunās pils pāri palicis vairs tikai pagrabs un pamatu drupas.

8. Kokneses parks, veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā. Bijušās muižas teritorijā saglabājušies parka vārti ar akmens kaltiem stabiem, norobežots vecais ceļš gar muižas dīķiem.

9. Zviedru laika riņķa krusts. Te atradās senās pils kapsēta ar Svētā Jāņa kapelu. Jāņa kalna kapsētā bija saglabājušies savdabīgi riņķa krusti, tautā saukti par zviedru krustiem.

10. Kokneses lielgabali izgatavoti XVII gadsimtā no čuguna. Pēdējo reizi šie lielgabali šāvuši 1701. gadā.

11. Lapene «Tējas namiņš». Kādreizējās pilsētas dienvidaustrumu stūrī pašā krastmalā baronu laikos bija uzcelts mūra paviljons, no kura, baroniem skatīties ledus iešanu Daugavā. Daži to sauca par baronu tējas namiņu.

12. Piemiņas akmens «Pērses meitene». 19. gs. sākumā Pērses ūdenskrituma augstums esot sasniedzis trīs metrus. Šobrīd Pērses krastā uzstādīts tēlnieka Jura Zihmaņa piemiņas akmens «Pērses meitene».

13. Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Viduslaiku Kokneses pilsdrupas glabā sevī senās Hanzas pilsētas laika liecības un stāstus par Kokneses agrāko
varenību un nozīmīgajiem tirdzniecības ceļiem. Ieeja par maksu.

14. Kokneses luterāņu baznīca. Uzcelta1687.gadā, kur par mācītāju kalpojis E.Gliks. 1929. gadā tika atjaunota. 70. gados baznīcā atradās Mākslas un vēstures muzejs.

15. Helēnas upīte. Kad pazemināts ūdens līmenis Daugavā var redzēt celmu aleju, kas palikusi pēc lielo koku nozāģēšanas 1966. gadā.

16. Likteņdārzs. Mūsu kopīgā dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā. Pirmie darbi dārzā sākti 2008. gadā, radot ābelīšu alejas ceļu. Pa ābeļu aleju un daudzajām takām var nokļūt līdz amfi teātrim un Skatu terasei. Ieeja par maksu.